๑. ทีปังกรพุทธวงศ์

TIPITAKA Volume 33 : PALI ROMAN Sutta Pitaka Vol 25 : Sutta. Khu. Apa(2) Buddhavaṃso Cariyāpiṭakaṃ Paṭhamo dīpaṅkarabuddhavaṃso

[2] |2.1| Kappe ca satasahasse caturo ca asaṅkhiye amaraṃ nāma nagaraṃ dassaneyyaṃ manoramaṃ. |2.2| Dasahi saddehi avivittaṃ annapānasamāyutaṃ hatthisaddaṃ assasaddaṃ bherisaṅkharathāni ca. |2.3| Khādatha pīvatha ceva annapānena ghositaṃ nagaraṃ sabbaṅgasampannaṃ sabbakammamupāgataṃ. |2.4| Sattaratanasampannaṃ nānājanasamākulaṃ samiddhaṃ devanagaraṃva āvāsaṃ puññakamminaṃ. |2.5| Nagare amaravatiyā sumedho nāma brāhmaṇo anekakoṭisanniccayo pahūtadhanadhaññavā. |2.6| Ajjhāyiko mantadharo tiṇṇaṃ vedāna pāragū lakkhaṇe itihāse ca saddhamme pāramiṃ gato. |2.7| Rahogato nisīditvā evaṃ cintesihantadā dukkho punabbhavo nāma sarīrassa pabhedanaṃ. 1- |2.8| [sammohaṃ maraṇaṃ dukkhaṃ jarāya abhimadditaṃ] jātidhammo jarādhammo byādhidhammo cahantadā ajaraṃ amaraṃ khemaṃ pariyesissāmi nibbutiṃ. @Footnote: 1 Ma. Yu. ime pāṭhā natthi. |2.9| Yannūnimaṃ pūtikāyaṃ nānākuṇapapūritaṃ chaḍḍayitvāna gaccheyyaṃ anapekkho anatthiko. |2.10| Atthi hehiti so maggo na so sakkā na hetuye pariyesissāmi taṃ maggaṃ bhavato parimuttiyā. |2.11| Yathāpi dukkhe vijjante sukhaṃ nāmapi vijjati evaṃ bhave vijjamāne vibhavo icchitabbako. |2.12| Yathāpi uṇhe vijjante aparaṃ vijjati sītalaṃ evaṃ tividhaggi vijjante nibbānaṃ icchitabbakaṃ. |2.13| Yathāpi pāpe vijjante kalyāṇamapi vijjati evameva jāti vijjante ajāti icchitabbakaṃ. |2.14| Yathā gūthagato puriso taḷākaṃ disvāna pūritaṃ na gavesati

[1]- taḷākaṃ na doso taḷākassa so. |2.15| Evaṃ kilesamaladhovanaṃ vijjante amatantaḷe na gavesati taḷākaṃ na doso amatantaḷe. |2.16| Yathā arīhi pariruddho vijjante gamanaṃpathe na palāyati so puriso na doso añjasassa so. |2.17| Evaṃ kilesapariruddho vijjamāne sive pathe na gavesati taṃ maggaṃ na doso sivamañjase. |2.18| Yathā byādhiko puriso vijjamāne tikicchake na tikicchāpeti taṃ byādhiṃ na so doso tikicchake. @Footnote: 1 Ma. Yu. taṃ. ito paraṃ īdisameva. |2.19| Evaṃ kilesabyādhīhi dukkhito paripīḷito na gavesati ācariyaṃ na so doso vināyake. |2.20| 1- [yannūnimaṃ pūtikāyaṃ nānākuṇapapūritaṃ chaḍḍayitvāna gaccheyyaṃ anapekkho anatthiko]. |2.21| Yathāpi kuṇapaṃ puriso kaṇṭhe bandhaṃ jigucchiyaṃ mocayitvāna gaccheyya sukhī serī sayaṃ vasī. |2.22| Tathevimaṃ pūtikāyaṃ nānākuṇapasañcayaṃ chaḍḍayitvāna gaccheyyaṃ anapekkho anatthiko. |2.23| Yathā ussāsaṭhānamhi 2- karīsaṃ naranāriyo chaḍḍayitvāna gacchanti anapekkhā anatthikā. |2.24| Evamevāhaṃ imaṃ kāyaṃ nānākuṇapapūritaṃ chaḍḍayitvāna gacchissaṃ vaccaṃ katvā yathā kuṭiṃ. |2.25| Yathāpi jajjaraṃ nāvaṃ paluttaṃ 3- udakagāhiniṃ sāmikā 4- chaḍḍayitvāna anapekkhā anatthikā. |2.26| Evamevāhaṃ imaṃ kāyaṃ navacchiddaṃ dhuvassavaṃ chaḍḍayitvāna gacchissaṃ jiṇṇanāvaṃva sāmikā. |2.27| Yathā puriso corehi gacchanto bhaṇḍamādiya bhaṇḍacchedabhayaṃ disvā chaḍḍayitvāna gacchati. |2.28| Evameva ayaṃ kāyo mahācorasamo viya pahāyimaṃ gamissāmi kusalacchedanā bhayā. @Footnote: 1 Ma. Yu. ime pāṭhā natthi. 2 Ma. Yu. uccāraṭṭhānamhi. 3 Ma. Yu. paluggaṃ. @ 4 Ma. Yu. sāmī chaḍḍetvā gacchanti. |2.29| Evāhaṃ cintayitvāna nekakoṭisataṃ dhanaṃ nāthānāthānaṃ datvāna himavantaṃ upāgamiṃ. |2.30| Himavantassāvidūre dhammiko nāma pabbato assamo sukato mayhaṃ paṇṇasālā sumāpitā. |2.31| Caṅkamaṃ tattha māpesiṃ pañcadosavivajjitaṃ aṭṭhaguṇasamupetaṃ abhiññābalamāhariṃ. |2.32| Sāṭakaṃ pajahiṃ tattha navadosamupāgataṃ vākacīraṃ nivāsesiṃ dvādasaguṇamupāgataṃ. |2.33| Aṭṭhadosasamākiṇṇaṃ pajahiṃ paṇṇasālakaṃ upāgamiṃ rukkhamūlaṃ guṇehi 1- dasahupāgataṃ. |2.34| Vāpitaṃ ropitaṃ dhaññaṃ pajahiṃ niravasesato anekaguṇasampannaṃ pavattaphalamādayiṃ. |2.35| Tatthappadhānaṃ padahiṃ nisajjaṭṭhānacaṅkame abbhantaramhi sattāhe abhiññābalapāpuṇiṃ. |2.36| Evaṃ me siddhipattassa vasībhūtassa sāsane dīpaṅkaro nāma jino uppajji lokanāyako. |2.37| Uppajjante ca jāyante bujjhante dhammadesane caturo nimitte nāddasaṃ jhānaratisamappito. |2.38| Paccantadesavisaye nimantetvā tathāgataṃ tassa āgamanaṃ maggaṃ sodhenti tuṭṭhamānasā. @Footnote: 1 Ma. Yu. guṇe. |2.39| Ahantena samayena nikkhamitvā sakassamā dhunanto vākacīrāni gacchāmi ambare tadā. |2.40| Vedajātaṃ janaṃ disvā tuṭṭhahaṭṭhaṃ pamoditaṃ orohitvāna gaganā manusse pucchi tāvade. |2.41| Tuṭṭhahaṭṭho pamudito vedajāto mahājano kassa sodhiyatī 1- maggo añjasaṃ vaṭumāyanaṃ. |2.42| Te me puṭṭhā viyākaṃsu buddho loke anuttaro dīpaṅkaro nāma jino uppajji lokanāyako |2.43| tassa sodhiyate 2- maggo añjasaṃ vaṭumāyanaṃ. Buddhoti mama 3- sutvāna pīti uppajji tāvade |2.44| buddho buddhoti kathayanto somanassaṃ pavedayiṃ. Tattha ṭhatvā vicintesiṃ tuṭṭho saṃviggamānaso |2.45| idha vījāni ropissaṃ khaṇo ve mā upaccagā. Yadi buddhassa sodhetha ekokāsaṃ dadātha me |2.46| ahaṃpi sodhayissāmi añjasaṃ vaṭumāyanaṃ. Adaṃsu te mamokāse 4- sodhetuṃ añjasaṃ tadā |2.47| buddho buddhoti cintento maggaṃ sodhemahantadā. Aniṭṭhite mamokāse dīpaṅkaro mahāmuni |2.48| catūhi satasahassehi chaḷabhiññehi tādihi khīṇāsavehi vimalehi paṭipajji añjasaṃ jino. @Footnote: 1-2 Ma. Yu. sodhīyati. 3 Ma. vacanaṃ. 4 Ma. Yu. mamokāsaṃ. |2.49| Paccuggamanā vattanti vajjanti bheriyo bahū āmoditā naramarū sādhukāraṃ pavattayuṃ. |2.50| Devā manusse passanti manussā 1- passanti devatā ubhopi te pañjalikā anuyanti tathāgataṃ. |2.51| Devā dibbehi turiyehi manussā mānusakehi 2- ca ubhopi te vajjayantā anuyanti tathāgataṃ. |2.52| Dibbaṃ mandāravaṃ pupphaṃ padumaṃ pārichattakaṃ disodisaṃ okiranti 3- ākāse nabhagā 4- marū. |2.53| Dibbaṃ candanacuṇṇañca varagandhañca kevalaṃ disodisaṃ okiranti 3- ākāse nabhagā 4- marū. |2.54| Campakaṃ salaḷaṃ nīpaṃ nāgapunnāgaketakaṃ dīsodisaṃ okiranti 3- bhūmitalagatā narā. |2.55| Kese muñcitvāhaṃ tattha vākacīraṃ ca cammakaṃ kalale pattharitvāna avakujjo nipajjahaṃ. |2.56| Akkamitvāna maṃ buddho saha sissehi gacchatu mā naṃ kalalaṃ 5- akkamittha hitāya me bhavissati. |2.57| Paṭhaviyaṃ nipannassa evaṃ me āsi cetaso icchamāno ahaṃ ajja kilese jhāpaye mama. |2.58| Kiṃ me aññātavesena dhammaṃ sacchikatenidha sabbaññutaṃ pāpuṇitvā mutto 6- moce sadevake. @Footnote: 1 Ma. Yu. manussāpi ca devatā. 2 Ma. mānusehi ca. 3 Ma. Yu. ukkhipanti. @ 4 Ma. ākāsanabhagatā. 5 Ma. Yu. kalale. 6 Ma. Yu. buddho hessaṃ .... |2.59| Kiṃ me ekena tiṇṇena purisena thāmadassinā sabbaññutaṃ pāpuṇitvā santāressaṃ sadevake 1- . |2.60| Iminā me adhikārena katena purisuttame sabbaññutaṃ pāpuṇāmi 2- tāremi janataṃ bahuṃ. |2.61| Saṃsārasotaṃ chinditvā viddhaṃsetvā tayo bhave dhammanāvaṃ samāruyha santāressaṃ sadevake. |2.62| Dīpaṅkaro lokavidū āhutīnaṃ paṭiggaho ussīsake maṃ ṭhatvāna idaṃ vacanamabravi. |2.63| Passatha imaṃ tāpasaṃ jaṭilaṃ uggatāpanaṃ aparimeyye ito kappe buddho loke bhavissati. |2.64| Ahu 3- kapilavhayā rammā nikkhamitvā tathāgato padhānaṃ padahitvāna katvā dukkarakārikaṃ 4- . |2.65| Ajapālarukkhamūlasmiṃ nisīditvā tathāgato tattha pāyāsaṃ paggayha nerañjaramupehiti. |2.66| Nerañjarāya tīramhi pāyāsaṃ adi 5- so jino paṭiyattavaramaggena bodhimūlamhi ehiti. |2.67| Tato padakkhiṇaṃ katvā bodhimaṇḍaṃ anuttaraṃ assattharukkhamūlamhi bujjhissati mahāyaso. |2.68| Imassa janikā mātā māyā nāma bhavissati pitā suddhodano nāma ayaṃ hessati gotamo. @Footnote: 1 Ma. sadevakaṃ. ito paraṃ īdisameva. 2 Ma. pāpuṇitvā. 3 Yu. atha. @ 4 Yu. ... kāriyaṃ. 5 Ma. ada. Yu. ādā. |2.69| Kolito upatisso ca aggā hessanti sāvakā anāsavā vītarāgā 1- santacittā samāhitā ānando nāmupaṭṭhāko upaṭṭhissatimaṃ jinaṃ. |2.70| Khemā uppalavaṇṇā ca aggā hessanti sāvikā anāsavā vītarāgā santacittā samāhitā. |2.71| Bodhi tassa bhagavato assatthoti pavuccati citto ca hatthāḷavako aggā hessantupaṭṭhakā. |2.72| Nandamātā ca uttarā aggā hessantupaṭṭhikā āyu 2- vassasataṃ tassa gotamassa 3- yasassino. |2.73| Idaṃ sutvāna vacanaṃ asamassa mahesino amoditā naramarū buddhavījaṅkuro 4- ayaṃ. |2.74| Ukkuṭṭhisaddā vattanti apphoṭenti hasanti ca katañjalī namassanti dasasahassī sadevakā. |2.75| Yadimassa lokanāthassa virajjhissāma sāsanaṃ anāgatamhi addhāne hessāma sammukhā imaṃ. |2.76| Yathā manussā nadiṃ tarantā paṭititthaṃ virajjhiya heṭṭhātitthaṃ 5- gahetvāna uttaranti mahānadiṃ. |2.77| Evameva mayaṃ sabbe yadi muñcāmimaṃ jinaṃ anāgatamhi addhāne hessāma sammukhā imaṃ. @Footnote: 1 Yu. vītamalā. ito paraṃ īdisameva. 2-3 Ma. Yu. idaṃ pādadvayaṃ natthi. @ 4 Ma. buddhavījaṃ kira ayaṃ. 5 Ma. Yu. ... titthe. |2.78| Dīpaṅkaro lokavidū āhutīnaṃ paṭiggaho mama kammaṃ pakittetvā dakkhiṇapādamuddhari. |2.79| Ye tattha āsuṃ jinaputtā sabbe padakkhiṇamakaṃsu maṃ devā manussā asurā yakkhā 1- abhivādetvāna pakkamuṃ. |2.80| Dassanaṃ me atikkante sasaṅghe lokanāyake sayanā vuṭṭhahitvāna pallaṅkaṃ ābhujiṃ tadā. |2.81| Sukhena sukhito homi pāmojjena pamodito pītiyā ca abhissanno pallaṅkaṃ ābhujiṃ tadā. |2.82| Pallaṅkena nisīditvā evaṃ cintesihaṃ tadā vasībhūto ahaṃ jhāne abhiññāpāramiṅgato 2- . |2.83| Sahassiyamhi lokamhi isayo natthi me samā asamo iddhidhammesu alabhiṃ īdisaṃ sukhaṃ. |2.84| Pallaṅkābhujane mayhaṃ dasasahassādhivāsino mahānādaṃ pavattesuṃ dhuvaṃ buddho bhavissasi. |2.85| Yā pubbe bodhisattānaṃ pallaṅkavaramābhuje nimittāni padissanti tāni ajja padissare. |2.86| Sītaṃ byāpagataṃ 3- hoti uṇhañca upasammati tāni ajja padissanti dhuvaṃ buddho bhavissasi. |2.87| Dasasahassī lokadhātu nissaddā hoti nirākulā tāni ajja padissanti dhuvaṃ buddho bhavissasi. @Footnote: 1 Ma. Yu. ca. 2 Ma. Yu. abhiññāsu. 3 Ma. byapagataṃ. |2.88| Mahāvātā na vāyanti na sandanti savantiyo tāni ajja padissanti dhuvaṃ buddho bhavissasi. |2.89| Thalajā jalajā 1- pupphā sabbe pupphanti tāvade tepajja pupphitā sabbe dhuvaṃ buddho bhavissasi. |2.90| Latā vā yadivā rukkhā phalaṃ dhārenti tāvade tepajja phalitā sabbe dhuvaṃ buddho bhavissasi. |2.91| Ākāsaṭṭhā ca bhummaṭṭhā ratanā jotanti tāvade tepajja ratanā jotanti dhuvaṃ buddho bhavissasi. |2.92| Mānussikā ca dibbā ca turiyā vajjanti tāvade tepajjubho abhiravanti dhuvaṃ buddho bhavissasi. |2.93| Vicittapupphā gaganā abhivassanti tāvade tepi ajja padissanti dhuvaṃ buddho bhavissasi. |2.94| Mahāsamuddo ābhujati dasasahassī pakampati tepajjubho abhiravanti dhuvaṃ buddho bhavissasi. |2.95| Niraye dasasahassā aggī nibbanti tāvade tepajja nibbutā aggī dhuvaṃ buddho bhavissasi. |2.96| Vimalo hoti suriyo sabbā dissanti tārakā tepi ajja padissanti dhuvaṃ buddho bhavissasi. |2.97| Anovuṭṭhena udakaṃ mahiyā ubbhijji tāvade taṃpajjubbhijjate mahiyā dhuvaṃ buddho bhavissasi. @Footnote: 1 Ma. Yu. dakajā. |2.98| Tārāgaṇā virocanti nakkhattā gaganamaṇḍale visākhā candimāyuttā dhuvaṃ buddho bhavissasi. |2.99| Vilāsayā darīsayā nikkhamanti sakāsayā tepajja āsayā chuddhā dhuvaṃ buddho bhavissasi. |2.100| Na hoti arati sattānaṃ santuṭṭhā honti tāvade tepajja sabbe santuṭṭhā dhuvaṃ buddho bhavissasi. |2.101| Rogā tanūpasammanti jighacchā ca vinassati tānipajja padissanti dhuvaṃ buddho bhavissasi. |2.102| Rāgo tadā tanu hoti doso moho vinassati tepajja vigatā sabbe dhuvaṃ buddho bhavissasi. |2.103| Bhayaṃ tadā na bhavati ajjapetaṃ padissati tena liṅgena jānāma dhuvaṃ buddho bhavissasi. |2.104| Rajonuddhaṃsati uddhaṃ ajjapetaṃ padissati tena liṅgena jānāma dhuvaṃ buddho bhavissasi. |2.105| Aniṭṭhagandho pakkamati dibbagandho pavāyati sopajja vāyati gandho dhuvaṃ buddho bhavissasi. |2.106| Sabbe devā padissanti ṭhapetvā ca arūpino tepajja sabbe dissanti dhuvaṃ buddho bhavissasi. |2.107| Yāvatā nirayā nāma sabbe dissanti tāvade tepajja sabbe dissanti dhuvaṃ buddho bhavissasi. |2.108| Kuṭā 1- kavāṭā selā ca na hontāvaraṇā tadā ākāsabhūtā tepajja dhuvaṃ buddho bhavissasi. |2.109| Cuti ca upapatti ca khaṇe tasmiṃ na vijjati tāni ajja padissanti dhuvaṃ buddho bhavissasi. |2.110| 2- [ime nimittā dissanti sambodhatthāya pāṇinaṃ] daḷhaṃ paggayha viriyaṃ mā nivatta abhikkama mayaṃpetaṃ vijānāma dhuvaṃ buddho bhavissasi. |2.111| Buddhassa vacanaṃ sutvā dasasahassīna cūbhayaṃ tuṭṭhahaṭṭho pamodito evaṃ cintesihantadā. |2.112| Advejjhavacanā buddhā amoghavacanā jinā vitathaṃ natthi buddhānaṃ dhuvaṃ buddho bhavāmihaṃ. |2.113| Yathā khittaṃ nabhe leṇḍaṃ 3- dhuvaṃ patati bhūmiyaṃ tatheva buddhaseṭṭhānaṃ vacanaṃ dhuvasassataṃ. |2.114| [vitathaṃ natthi buddhānaṃ dhuvaṃ buddho bhavāmihaṃ] yathāpi sabbasattānaṃ maraṇaṃ dhuvasassataṃ tatheva buddhaseṭṭhānaṃ vacanaṃ dhuvasassataṃ.

เล่มที่ ๓๓ ขุททกนิกาย อปทาน ภาค ๒-พุทธวงศ์-จริยาปิฎก๑๘๕

ที่มาและฉบับอื่นของ “๑. ทีปังกรพุทธวงศ์