๔. สุมนพุทธวงศ์
TIPITAKA Volume 33 : PALI ROMAN Sutta Pitaka Vol 25 : Sutta. Khu. Apa(2) Buddhavaṃso Cariyāpiṭakaṃ Catuttho sumanabuddhavaṃso
[5] |5.1| Maṅgalassa aparena sumano nāma nāyako sabbadhammehi asamo sabbasattānamuttamo. |5.2| Tadā 3- amatabheriyo āhani mekhale pure dhammasaṅkhasamāyuttaṃ navaṅgajinasāsanaṃ. |5.3| Vijinitvā 4- kilese so patto sambodhimuttamaṃ māpesi nagaraṃ satthā saddhammapuravaruttamaṃ. |5.4| Nirantaraṃ akuṭilaṃ ujuṃ vipulavitthataṃ māpesi so mahāvīthiṃ satipaṭṭhānavaruttamaṃ. @Footnote: 1 Yu. saṃkilesamaraṇaṃ. 2 Ma. vassare. Yu. vessaro. 3 Ma. tadā amatabheriṃ @so. Yu. sopi tadā amatabheriṃ. 4 Ma. nijjinitvā. Yu. jinitvāna. |5.5| Phale cattāri sāmaññe catasso paṭisambhidā chaḷabhiññāṭṭhasamāpattī pasāresi tattha vīthiyaṃ. |5.6| Ye appamattā akhilā hiriviriyehupāgatā te te ime guṇavare ādiyanti yathā sukhaṃ. |5.7| Evametena yogena uddharanto mahājanaṃ bodhesi paṭhamaṃ satthā koṭisatasahassiyo. |5.8| Yamhi kāle mahāvīro ovadi titthiye gaṇe koṭisatasahassāni 1- dutiye dhammadesane. |5.9| Yadā devā manussā ca samaggā ekamānasā nirodhapañhaṃ pucchiṃsu saṃsayañcāpi mānasaṃ. |5.10| Tadāpi dhammadesane nirodhaparidīpane navutikoṭisahassānaṃ tatiyābhisamayo ahu. |5.11| Sannipātā tayo āsuṃ sumanassa mahesino khīṇāsavānaṃ vimalānaṃ santicittāna tādinaṃ. |5.12| Vassaṃ vuṭṭhassa bhagavato abhisaṅghuṭṭhe pavāraṇe koṭisatasahassehi pavāresi tathāgato. |5.13| Tato paraṃ sannipāte vimale kañcanapabbate navutikoṭisahassānaṃ dutiyo āsi samāgamo. |5.14| Yadā sakko devarājā buddhadassanamupāgami asītikoṭisahassānaṃ tatiyo āsi samāgamo. @Footnote: 1 Ma. Yu. koṭisahassābhismiṃsu. |5.15| Ahaṃ tena samayena nāgarājā mahiddhiko atulo nāma nāmena uppannakusalasañcayo 1- . |5.16| Tadāhaṃ nāgabhavanā nikkhamitvā sañātibhi nāgānaṃ dibbaturiyehi sasaṅghaṃ jinamupaṭṭhahiṃ. |5.17| Koṭisatasahassāni 2- annapānena tappayiṃ paccekadussayugaṃ datvā saraṇaṃ tamupāgamiṃ. |5.18| Sopi maṃ buddho byākāsi sumano lokanāyako aparimeyye ito kappe ayaṃ buddho bhavissati. |5.19| Ahu kapilavhayā rammā nikkhamitvā tathāgato padhānaṃ padahitvāna katvā dukkarakārikaṃ. |5.20| Ajapālarukkhamūlasmiṃ nisīditvā tathāgato tattha pāyāsaṃ paggayha nerañjaramupehiti. |5.21| Nerañjarāya tīramhi pāyāsaṃ adi so jino paṭiyattavaramaggena bodhimūlamhi ehiti. |5.22| Tato padakkhiṇaṃ katvā bodhimaṇḍaṃ anuttaraṃ assattharukkhamūlamhi bujjhissati mahāyaso. |5.23| Imassa janikā mātā māyā nāma bhavissati pitā suddhodano nāma ayaṃ hessati gotamo. |5.24| Anāsavā vītarāgā santacittā samāhitā kolito upatisso ca aggā hessanti sāvakā ānando nāmupaṭṭhāko upaṭṭhissatimaṃ jinaṃ. @Footnote: 1 Ma. ussannakusalañcayo. Yu. ussannakusalapaccayo. 2 Ma. Yu. koṭisatasahassānaṃ. |5.25| Khemā uppalavaṇṇā ca aggā hessanti sāvikā anāsavā vītarāgā santacittā samāhitā. |5.26| Bodhi tassa bhagavato assatthoti pavuccati citto ca hatthāḷavako aggā hessantupaṭṭhakā. |5.27| Nandamātā ca uttarā aggā hessantupaṭṭhikā āyu vassasataṃ tassa gotamassa yasassino. |5.28| Idaṃ sutvāna vacanaṃ asamassa mahesino āmoditā naramarū buddhavījaṅkuro ayaṃ. |5.29| Ukkuṭṭhisaddā vattanti apphoṭenti hasanti ca katañjalī namassanti dasasahassī sadevakā. |5.30| Yadimassa lokanāthassa virajjissāma sāsanaṃ anāgatamhi addhāne hessāma sammukhā imaṃ. |5.31| Yathā manussā nadiṃ tarantā paṭititthaṃ virajjhiya heṭṭhātitthaṃ gahetvāna uttaranti mahānadiṃ. |5.32| Evameva mayaṃ sabbe yadi muñcāmimaṃ jinaṃ anāgatamhi addhāne hessāma sammukhā imaṃ. |5.33| Tassāpi vacanaṃ sutvā bhiyyo cittaṃ pasādayiṃ uttariṃ vattamadhiṭṭhāsiṃ dasapāramipūriyā. |5.34| Mekhalaṃ nāma nagaraṃ sudatto nāma khattiyo sirimā nāma janikā sumanassa mahesino. |5.35| Navavassasahassāni agāraṃ ajjhāvasi so cando sucando vaṭaṃso