[429] So mānattaṃ caranto antarā ekaṃ āpattiṃ āpajji sañcetanikaṃ sukkavisaṭṭhiṃ pañcāhapaṭicchannaṃ . so bhikkhūnaṃ ārocesi ahaṃ āvuso ekaṃ āpattiṃ āpajjiṃ sañcetanikaṃ sukkavisaṭṭhiṃ pakkhapaṭicchannaṃ .pe. sohaṃ mānattaṃ caranto antarā ekaṃ āpattiṃ āpajjiṃ sañcetanikaṃ sukkavisaṭṭhiṃ pañcāhapaṭicchannaṃ kathaṃ nu kho mayā paṭipajjitabbanti . te bhikkhū bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ . tenahi bhikkhave saṅgho udāyiṃ bhikkhuṃ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya mūlāya paṭikassitvā purimāya āpattiyā samodhānaparivāsaṃ datvā chārattaṃ mānattaṃ detu.

[430] Evañca pana bhikkhave mūlāya paṭikassitabbo .pe.

[431] Evañca pana bhikkhave purimāya āpattiyā samodhānaparivāso dātabbo .pe.

[432] Evañca pana bhikkhave chārattaṃ mānattaṃ dātabbaṃ .pe. Deti .pe. dinnaṃ saṅghena udāyissa bhikkhuno antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya chārattaṃ mānattaṃ khamati saṅghassa tasmā tuṇhī. Evametaṃ dhārayāmīti.

เล่มที่ จุลวรรค ภาค ๑๑๐๐

ที่มาและฉบับอื่นของ “สงฆ์ให้มานัตเพื่ออาบัติ ๓ ตัว, วิธีให้มานัต, คำขอมานัต, กรรมวาจาให้มานัต